Adrese: | Kalna iela 6, Bauska, Bauskas novads |
Kadastra apzīmējums: | 40010030100002 |
Īpašuma forma: | Pašvaldības īpašums |
Funkcija, izmantošanas veids: | Sabiedriska ēka |
Projekta autors: | |
Datējums: | 20.gs.sākums |
Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr.7425) vēsturiskā apbūve |
Atbilst līdzfinansēšanas noteikumiem: | Jā |
Rekomendācija: |
1880.gados zemes gabals ar hipotēkas nr. 67 piederējis kādam Johanam Lāmem (Johan Lahme) un viņa sievai Karolīnei Lāmei. Kopš 1887. gada ēkā uz šī gruntsgabala atradusies viesnīca. Te bijis arī veikals un, domājams, arī kāda ēdināšanas iestāde. 1887. gada 19. augustā gruntsgabala (hip. Nr. 67) īpašnieks Johans Lāme lūdzis atļauju uz sava zemes gabala būvēt koka žogu ar nojumi. Lūgumam pievienots arī nojumes projekts un ēku izvietojuma plāns. Būves projektu apzīmogojis Bauskas mūrniekmeistars V. Kohs (Mauremeister W. Koch Bauske), kas liek domāt ka tieši viņš varētu būt gan konkrētā projekta autors, gan darbu izpildītājs. Apbūve papildināta arī vēlāk – 1888. gada 11. maijā saskaņots projekts un dota atļauja te būvēt vēl kādu mūra ēku – atslēdznieka darbnīcu.
Zināms, ka jau pašā 20. gs. sākumā ieplānota un veikta te esošās viesnīcas “St. Petersburg”, kā arī citu šeit bijušo celtņu pārbūve. 1900. gada 17. novembrī T. Lodings lūdzis Kurzemes guberņas būvvaldei apstiprināt plānu divstāvu piebūvei pie viesnīcas. Vietā, kur atradās kāda koka dzīvojamā ēka, bija paredzēts galvenās ēkas kreisajā pusē, virzienā uz sētu (A-R) uzcelt mūra piebūvi – stalli. 1901. gada 18. martā T. Lodings Kurzemes guberņas būvvaldei ziņojis, ka piebūve pēc plāna Nr. 262 pabeigta, un lūdzis pārbaudīt veiktos pārbūves darbus un dot atļauju atvērt viesnīcas ēku publikai. Jādomā, ka uz gruntsgabala esošā, 1888. gadā saskaņotā mūra atslēdznieku darbnīca tolaik vai nu nojaukta, vai integrēta jaunajā staļļa ēkā, koka dzīvojamā ēka nojaukta, savukārt 1887. gadā uzceltā nojume saglabāta. 1901. gada 5. maijā pārbūvēto viesnīcu atļauts atvērt. Jau nākamajā, 1902. gadā 22. maijā. T. Lodings lūdzis atļauju paplašināt viesnīcas virtuvi un izbūvēt balkonu viņa ēkā (hip. Nr. 67). Ieplānots, ka mūrnieku darbus veiks Kristofs Millers (Müller).
Latvijas Brīvvalsts laikā Kalna ielas fasādes mājā atradās Bauskas patērētāju biedrības telpas, veikals un „Kurzemes” viesnīca, kuras īpašniece kopš 1931. gada bija Otīlija Millere. Pagalma ēkā šajā laikā atradusies D. Bērmana iebraucamā vieta “Pie Mārtiņa” (1932. gadā). Līdz 1936. gadam “Kurzemes viesnīcas” iebraucamo sētu turējis Mārtiņš Īzaks, kurš 1936. gadā 67. gadu vecumā miris. 1938. gadā Kurzemes viesnīcas sētā strādājis kāds sētnieks uzvārdā Īzaks , bet 1939. gadā kā iebraucamās vietas turētāja minēta Marija Īzaka. 1930. gados te atradies arī uzņēmums “L. Arenštams un Co”, kas iepircis un tirgojis labību, no 1937. gada strādājis Jānis-Alberts Balcers , kas nodarbojies ar labības uzpirkšanu pārdošanai. Domājams, ka vēl tagad saskatāmais uzraksts virs vārtiem sētas mājā ir viena vai otra minētā uzņēmuma reklāma. Stalli dokumentējošajā attēlā redzams, ka laika posmā starp 1913. un 1939. gadu mainījusies fasādes kompozīcija un, domājams, arī plānojums. Šķiet, ka ēka piemērota kādai jaunai papildus funkcijai. Pirmajā stāvā logu vietā ēkas R galā izbūvēti divi lieli vārti, kādi varētu būt nepieciešami transporta līdzekļu novietošanai vai mehāniskajai darbnīcai, tomēr precīzi noskaidrot, kāda bijusi šo telpu funkcija, pagaidām nav izdevies.
1947. gadā izstrādāts projekts sētas māja pārbūvēšanai, ko bija iecerējusi veikt Bauskas apriņķa Izpildu komiteja. Saglabājies pārbūves projekts liecina, ka ēkas pirmo stāvu bija paredzēts pilnībā pielāgot garāžu un noliktavas vajadzībām, izveidojot divus jaunus vārtus sākotnējā loga (L1-1) un durvju (D2) vietā, savukārt ēkas otrajā stāvā bija ieplānotas telpas plašai noliktavai, kā arī divi nelieli dzīvokļi, katrs ar virtuvi un vienu istabu.
Kopš 1990. gada visu ēku kompleksu apsaimnieko Bauskas muzejs (tolaik Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs), kas pagalma māju atvēlējis tautas lietišķās mākslas studijas darbnīcai un izstāžu zālei. Muzeja bilancē ēkas nodotas 1999. gadā. 2017.-2018.gadā izstrādāts un realizēts ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas projekts (arhitekte A.Ziemeļniece).
Ēka norobežo pagalmu no blakus gruntsgabala un sākotnēji bijusi kā slēgta pagalma daļa. Pašreiz veido skvēra fonu un arhitektoniski un telpiski labi iekļaujas apkārtējā apbūvē.
Atslēgas vārdi: #20.gs. #mūra #ķieģeļu #divslīpju #skārds #durvis #logi #rizalīts #kokgriezums #bruģis #inventarizācija #restaurācija #rekonstrukcija #spāru gali #konsole #pilastrs