Bauskas Sv. Sakramenta Romas-katoļu baznīca

17.gs. otrajā pusē Bauskā izveidojās jezuītu misijas punkts, kuram Skaistkalnes muižas katoļticīgais īpašnieks Vladislavs Francisks Karmels de Bergs uzdāvināja zemes gabalu pilsētā. 18.gs. sākuma Bauskas maģistrāta dokumentos atrodams ieraksts, ka katoļiem pilsētā ir neliels tornītis un zvans privātmājā, bet tas ir jānoņem, jo katoļu baznīcas būvniecību pilsētas vadība nav atļāvusi. 19.gs.2.pusē Bauskā izveidojās patstāvīga draudze, kas ietilpa Telšu diecēzē kā Skaistkalnes filiāle. Bauskas katoļi līdz pat 19.gs.2.pusei iztika tikai ar lūgšanu namu, kas Bauskas pilsētas 1797.gada plānā iezīmēts tanī pašā vietā, kur vēlāk uzcelts tagadējais dievnams.

Baznīca Bauskā uzcelta 1864.gadā, kad draudzē kalpoja Skaistkalnes baznīcas vikārs Aleksandrs Milevskis. Draudze šajā laikā pulcēja ap 200 ticīgo no visas apkārtnes – Bauskas, Ceraukstes, Bornsmindes, Rundāles, Svitenes, Ķekavas, Mežotnes, Codes, Iecavas un Grienvaldes. 1891.gadā blakus baznīcai tika uzcelts atsevišķi stāvošs zvanu tornis. 1902.gadā baznīca remontēta un, iespējams, paplašināta, bet visplašākos uzlabojumus tā piedzīvoja prāvesta Josefa Maksvitiša laikā. 1911.gadā atkal notika liels remonts – baznīcā tika ierīkota elektrība, pārkrāsotas iekštelpas, iegādātas ērģeles un izgatavots jauns biktssols, kā arī labiekārtota baznīcas apkārtne, ierīkojot tās pagalmā dārzu. Baznīca remontēta arī pēc abiem pasaules kariem, 20.gs.50.gados prāvesta Jāņa Vaivoda laikā baznīcai uzlikts jauns cementa kārniņu jumts, pārkrāsotas iekštelpas un apkārt baznīcai uzcelts žogs. Pavisam nesen, 2011.gadā baznīca piedzīvoja radikālas pārmaiņas – nomainīta grīda, ārdurvis, iekštelpas pārkrāsotas, pārgleznota altārglezna, pārvietota kancele un nomainīti draudzes soli.

Bauskas katoļu baznīca ir neliela taisnstūra ķieģeļu mūra celtne, kas pavisam neizceļas starp pilsētas dzīvojamajiem namiem. Šaurā gruntsgabala novietojums licis baznīcas galveno ieeju ierīkot austrumu galā pie Katoļu ielas, bet nelielā pusloka altāra izbūve atrodas rietumu galā. Fasāžu stūrus rotā dekoratīvi kvadrātveida tornīši, bet galvenā fasāde veidota ar izvirzījumu ieejas daļā un trīsstūrveida zelmini, kuru vainago analoģisks, bet nedaudz lielāks kvadrātisks tornītis ar krustu. Garenfasādēs izkārtoti pieci pusloka logi, fasādes ir apmestas, saglabājot neapmestu dekoratīvo ķieģeļu mūrējumu puslokā virs logiem, dzegā un stūros. 1902.gada paplašināšanas laikā altāra gala labajā pusē piebūvēts kvadrātisks ģērbkambaris. Sākotnēji baznīcas jumts bija segts ar kārniņiem, pēc II pasaules kara – cementa kārniņiem, 20.gs.70.gados – šīferi, kas tagad nomainīts ar skārdu.

Baznīcas interjers veidots tik vienkārši, cik to prasa nelielā telpa – vienīgais draudzes telpas rotājums ir profilētā dzega. Altāris atrodas pusloka nišā draudzes telpas galā, tam abās pusēs atradās divi sānu altāri – starp diviem pilastriem iebūvētās nišās atradās Marijas un Kristus figūras.

Altāra retabls sastāv no divām taisnstūra kolonnām ar profilētiem kapiteļiem un krustu galā, starp kolonnām izveidota lēzena smailloka pārsedze ar Glorijas stariem augšējā malā. Altārgleznu „Kristus pie krusta ar Mariju un Jāni”1880.gadā uzgleznoja Jūliuss Dērings. Diemžēl mākslas darbs sabojāts, tam diletantiski pārgleznojot pāri tāda paša sižeta darbu. Altārglezna nodota Bauskas muzejam un uzsākta tās restaurācija. Altāra mensa veidota trīs stāvos, otrā stāva centrā novietots tabernākuls ar vītām, augu stīgām apvītām kolonnām malās. Abās pusēs altārim uz augstiem taisnstūra podestiem stāv eņģeļu figūras ar svečturiem rokās. 20.gs.50.gados virs sānu altāru nišām novietoti divi Jadvigas Žilvinskas gleznoti darbi, kas attēlo Sv. Jāzepu ar Kristus bērnu un Sv. Asīzes Francisku. Līdz 20.gs.70.gadiem draudzes telpā atradusies arī 1841.gadā gleznota Valinoviča glezna „Marijas debesbraukšana”.

Kancele, pēc nostāstiem, no kādas Rīgas baznīcas pārvesta uz Skaistkalni un vēlāk uz Bauskas baznīcu, tādēļ, ļoti iespējams, ir vecāka par pārējo iekārtu. Par to arī liecina 19.gs. 2.pusei neraksturīgie kokgriezumi. Kanceles poligonālā podija šķautnes rotā korintiskā ordera kolonnas, starp kurām nišās ar gliemežnīcas pārsedzi atrodas ciļņi ar evaņģēlistu figūrām. Podija apakšējā daļā kolonnas balsta volūtas formas konsoles, bet augšējo malu noslēdz profilēta dzega. Kanceles uzejas margas sākotnēji veidoja tikai vienkārši pilastru sadalīti pildiņi, šī kanceles daļa papildināta 20.gs.50.gados ar stilizētu ziedu rotājumu pildiņos un zvīņu motīva rotājumu pilastriem. 2011.gada remonta laikā kancele demontēta.

Ērģeļu prospekts veidots vienkāršs – taisnstūra ar trīs stabuļu saišķiem, lielāku centrālo un mazākiem abās malās, profilētu augšējo malu un nelieliem ažūriem griezumiem stūros. 20.gs.30.gados baznīcā uzstādītas nelielas Jēkabpils meistara A.Sūnākļa būvētas ērģeles ar vienu manuāli un pieciem reģistriem.

Biktssols izgatavots 20.gs.sākumā. Taisnstūra sola durtiņas veidotas vienkāršas ar taisnstūra pildiņu, sānu malas priekšpusē balsta divas virpotas kolonnas, jumtiņu veido divas profilētas dzegas, starp kurām frīze ar pusloka gliemežnīcas motīva rotājumu un trīsstūra frontonu. Abās pusēs frontonam stūros novietotas virpotas vāzes.

Sākotnējai iekārtai piederēja arī draudzes soli, kas tagad nomainīti. Pēdējo gadu pārveidojumi, labiekārtošana un modernizācija padarījuši baznīcu pievilcīgāku dievlūdzējiem, taču nodarījusi zaudējumus vēsturiskajai iekārtai un pazeminājuši tās kultūrvēsturisko vērtību.

Atslēgas vārdi: #19.gs. #mūra #divslīpju #kārniņi #skārds #interjera apdare